Kā notiek darījums — no pirmā zvana līdz naudai kontā

Kā notiek meža vai cirsmas pārdošanas darījums?

Meža zemes vai cirsmas pārdošanas darījums norit astoņos soļos: pieteikums, īpašuma datu nolasīšana no Valsts meža dienesta atvērtajiem datiem, apsekošana dabā, piedāvājums ar aprēķinu 48 stundu laikā, līguma parakstīšana pie notāra, valsts nodevas nomaksa un ieraksts zemesgrāmatā, samaksa darījuma dienā un mežizstrāde. Meža īpašniekam pašam nav jāveic mērījumi un nav jāgatavo cirsmas dokumenti.

Darījumam ir divi atšķirīgi ceļi. Cirsmas pārdošana nozīmē, ka īpašnieks pārdod ciršanas tiesības uz augošu mežu konkrētā nogabalā — zeme paliek īpašnieka rokās, un darījumu var noformēt bez notāra un bez jauna ieraksta zemesgrāmatā. Meža zemes pārdošana nozīmē īpašuma tiesību maiņu: te ir vajadzīgs pirkuma līgums, nostiprinājuma lūgums, valsts nodeva un ieraksts zemesgrāmatā. Termins cirsma apzīmē konkrētu meža platību, kurā plānota koku ciršana, savukārt nogabals ir meža inventarizācijā izdalīta viendabīga meža daļa ar savu koku sugu sastāvu un vecumu.

Pirmais aprēķins tiek sagatavots attālināti. Pēc kadastra numura Ezermežs nolasa Valsts meža dienesta atvērtos meža inventarizācijas datus un aprēķina krāju — koksnes tilpumu kubikmetros, kas aug attiecīgajā nogabalā —, kā arī sadalījumu pa sortimentiem, tas ir, pa koksnes veidiem, ko iegūst pēc ciršanas: zāģbaļķi, papīrmalka un malka. Tikai pēc tam mežu apsekojam dabā, jo atvērtie dati var būt vairākus gadus veci un neatspoguļot faktisko stāvokli. Pēc apsekošanas piedāvājumu ar aprēķinu sagatavojam 48 stundu laikā, un tas ir spēkā 30 dienas — jums ir laiks to izvērtēt vai salīdzināt ar citiem pircējiem.

Kas īpašniekam nav jādara pašam

• Nav jāpasūta jauna meža inventarizācija — sākotnējam aprēķinam pietiek ar Valsts meža dienesta atvērtajiem datiem.
• Nav jāgatavo cirsmas skice un nav jāpieprasa ciršanas apliecinājums — dokumentus Valsts meža dienestā kārto pircējs.
• Nav jāmaksā par apsekošanu — īpašuma apskate dabā un aprēķins ir bez maksas un bez saistībām.
• Nav jāpieņem piedāvājums — pēc aprēķina saņemšanas īpašnieks var no darījuma atteikties.

Kādi dokumenti ir vajadzīgi no īpašnieka?

Meža zemes pārdošanai no īpašnieka parasti ir vajadzīga zemesgrāmatas apliecība, kadastra dati, meža inventarizācijas dati un personu apliecinošs dokuments, bet atsevišķos gadījumos arī mantojuma apliecība, laulātā piekrišana un kopīpašnieku piekrišana. Cirsmas pārdošanai dokumentu loks ir mazāks, jo īpašuma tiesības nemainās.

Pamata dokumenti

• Zemesgrāmatas apliecība vai zemesgrāmatu nodalījuma dati — apliecina, ka īpašums ir reģistrēts uz pārdevēja vārda.
• Kadastra dati — kadastra numurs un kadastra apzīmējums, zemes vienības platība un lietošanas veidi no Valsts zemes dienesta.
• Meža inventarizācijas dati — spēkā esoša meža inventarizācija, kas reģistrēta Valsts meža dienestā; no tās izriet nogabalu sadalījums un krāja.
• Personu apliecinošs dokuments — pase vai personas apliecība, ko notārs pārbauda darījuma brīdī.

Papildu dokumenti atsevišķos gadījumos

• Mantojuma apliecība — ja īpašums iegūts mantojumā un tiesības vēl nav nostiprinātas zemesgrāmatā uz mantinieka vārda.
• Laulātā piekrišana — ja meža īpašums ir laulāto kopīgā manta.
• Kopīpašnieku piekrišana — ja īpašums pieder vairākām personām domājamās daļās.
• Pilnvara — ja darījumā piedalās pilnvarotā persona; meža zemes darījumā parasti nepieciešama notariāli apliecināta pilnvara.
• Bāriņtiesas vai tiesas atļauja — ja īpašnieks ir nepilngadīgs vai ar ierobežotu rīcībspēju.

Ja kāda dokumenta trūkst, tas nav šķērslis sarunas sākšanai. Meža inventarizācijas datus un kadastra informāciju atrodam paši publiskajos reģistros, un pirmo aprēķinu varam sagatavot jau pēc kadastra numura. Trūkstošos dokumentus var kārtot paralēli, kamēr notiek apsekošana un sarunas par cenu. Precīzu dokumentu sarakstu konkrētajam darījumam apstiprina zvērināts notārs, jo tas ir atkarīgs no īpašuma tiesiskā stāvokļa un no tā, vai īpašums ir kopīpašums, laulāto kopīgā manta vai vēl nenokārtots mantojums.

Kas notiek, ja īpašums ir kopīpašums vai mantojums vēl nav nokārtots?

Kopīpašumā esošu meža īpašumu var pārdot pilnībā tikai tad, ja tam piekrīt visi kopīpašnieki; atsevišķs kopīpašnieks var pārdot savu domājamo daļu. Ja mantojums vēl nav nokārtots, īpašums vispirms jānoformē uz mantinieka vārda — mantojuma lietu ved zvērināts notārs, un mantojuma apliecība ir pamats ierakstam zemesgrāmatā.

Kopīpašums

Kopīpašumā meža zeme pieder vairākām personām domājamās daļās, piemēram, katram pa vienu trešdaļu. Ja pārdod visu īpašumu, līgumu paraksta visi kopīpašnieki vai to pilnvarotās personas. Ja pārdod tikai savu domājamo daļu, pārējiem kopīpašniekiem normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos ir pirmpirkuma tiesības, tāpēc darījuma kārtība pirms parakstīšanas jāsaskaņo ar zvērinātu notāru. Cirsmas pārdošanā ir tāpat: ciršanas tiesību pārdošana ir rīcība ar kopīgo lietu, tāpēc vajadzīga visu kopīpašnieku rakstiska piekrišana. Praksē vienkāršākais risinājums ir pilnvarot vienu kopīpašnieku pārstāvēt pārējos.

Nenokārtots mantojums

Ja meža īpašums joprojām ir reģistrēts uz mirušas personas vārda, to pārdot nevar, kamēr mantojums nav pieņemts. Mantojuma lietu ierosina un ved zvērināts notārs; rezultāts ir mantojuma apliecība, uz kuras pamata īpašuma tiesības nostiprina zemesgrāmatā uz mantinieka vārda. Tikai pēc tam var slēgt pirkuma līgumu. Sarunas par cenu un īpašuma apsekošanu var sākt jau agrāk — aprēķinu no Valsts meža dienesta atvērtajiem datiem varam sagatavot arī tad, ja mantojuma process vēl nav pabeigts.